“Kīleveina pilsētas ūdens dārzi” un “Sarkandaugavas dzīvā ūdens parks”

Kīleveina grāvis un Sarkandaugavas kanāls ir nozīmīgas Rīgas zilās infrastruktūras daļas, kurās konstatēts būtisks piesārņojums. Tādēļ izstrādātas sanācijas un attīstības koncepcijas, integrējot dabiskas ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, ekosistēmu atjaunošanu un vietzīmju veidošanu. “KĪLEVEINA PILSĒTAS ŪDENS DĀRZI” un “SARKANDAUGAVAS DZĪVĀ ŪDENS PARKS” piedāvā ilgtspējīgu redzējumu – ainavisku, izglītojošu un sociāli aktīvu vidi, kas savieno vēsturi, dabu un pilsētas nākotni, stiprinot cilvēku un ūdens attiecības.

Agrāk veikto izpētes darbu ietvaros tika secināts, ka Kīleveina grāvja gultnē atrodas ar naftas produktiem un smagiem metāliem piesārņoti nogulumi, kas būtiski pārsniedz Latvijas Republikā noteikto kritisko robežlielumu.

Attiecībā uz Kīleveina grāvja teritoriju galvenie uzdevumi bija aktualizēt sanācijas programmu Kīleveina grāvim, izmantojot mūsdienīgas, inovatīvas tehnoloģijas un metodes saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem; sagatavot aktualizētās sanācijas programmas tehniski-ekonomisko pamatojumu; sagatavot Kīleveina grāvja teritorijas ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu ekonomisko novērtējumu.

SARKANDAUGAVAS DZĪVĀ ŪDENS PARKS – piedāvāts kā teritorijas jauna vietzīme – semantiski daudznozīmīgs nosaukums, kas stāsta un izglīto par vietas un ūdensmalu pagātni un nākotni, upes un dabas vides reģenerāciju, dabiskas upju ainavas veidošanu, sanāciju, fitotehnoloģijām, upes un ūdens nozīmi pilsētvidē un ekosistēmā.

Tā kā SARKANDAUGAVAS DZĪVĀ ŪDENS PARKA krastos atrodas aktīvas rūpnieciskas, industriālas teritorijas un pilsētas apkaimes nozīmes iela, tad ikdienas pilsētvidē palielinoties sezonāliem nokrišņiem un nokrišņu intensitātei vienā reizē – nav iespējams nodrošināt 100% ūdens nepiesārņošanu caur virsūdeņu noteci (līdz ar to paātrināts eitrofikācijas process un palielinās risks atkārtotam piesārņojumam) līdz ar to parks tiek attīstīts tā, lai samazinātu virsūdeņu noteces ātrumu, uztvertu palielinātu virsūdeņu daudzumu, kā arī padarītu krastus par veselīgu vidi, kas veicina un veido ekoloģisko atjaunotni un sadarbību starp pilsētniekiem un upi kā unikālu urbānu ekosistēmu. Ūdensmalu, ūdens vides attīrīšana un sakārtošana, ilgtspējīga lietus ūdens apsaimniekošana būtiski var ietekmēt nākotnes pilsētas sociālo un ekonomisko attīstību. Vides sanācija un sociālo instrumentu integrēšana nozīmīgās kultūrvēsturiskās, postindustriālās un esošās rūpnieciskās teritorijās būtiski atvieglo vietas noslodzi un izmaina apkaimes atpazīstamību, tēlu un veicina ekonomisko izaugsmi. Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas instrumentu kontekstā – ekoloģiskā atjaunotne un izziņa kā attīstības stratēģijas pamatelements.

KĪLEVEINA PILSĒTAS ŪDENS DĀRZI – nosaukums piedāvāts kā jauna teritorijas vietzīme – semantiski daudznozīmīgs nosaukums, kas stāsta un izglīto par mūsdienīgas, aktīvas un jauneklīga gara pilnas pilsētas ūdensmalu funkcionālajām un ekoloģiskajām iespējām, vietas un ūdensmalu pagātni un nākotni, sanāciju, fitotehnoloģijām, upes un ūdens nozīmi pilsētvidē un ekosistēmā. Tā ir pilsēta, kas dzīvo līdzi laikam, ir nepārtrauktā attīstībā un izmanto tai sniegtās iespējas, respektējot un rūpējoties par ūdenstelpu kā unikālu ekosistēmu.

Pilsēta ir kā dzīvs organisms, kura struktūru veido ielas, apbūve, apstādījumi, ūdeņi, komunikācijas u.c.. Ja aplūkojam to analoģijā ar cilvēka organisma struktūru – to veido kauli, asins vadi, nervu tīklojums, sirds un citi orgāni. Rīgas zilā struktūra, jeb ūdeņi, vizuāli atgādina asinsvadu dzīslojumu.

Pilsētas dzīslojums, šobrīd pilnvērtīgi piepilda pilsētas ekonomiskās funkcijas, diemžēl pēdējā gadsimta laikā tā sociālās un ekoloģiskās dzīves aspekti atstāti otrajā plānā. Lai gan reizi par reizei ir bijuši mēģinājumi to aktivizēt, tomēr jāatzīst, ka novērojama zināma sociālā un ekoloģiskā aritmija. Attiecīgi, ja organismā kaut kas nefunkcionē, tam nepieciešama atjaunošana – ārstēšana. Cilvēka ķermenī par asinsvadu atjaunošanu ir atbildīgi endoteliocīti, jeb endotēliju veidojošās šūnas. Vizuāli stilizējot endoteliocītu veidoto rakstu un izdalot vienu šūnu, tiek iegūts piecstūris. Piecstūri, kas savstarpēji savienojas un veido lielāku kopumu.

Ja palūkojamies vēsturiski, cilvēkiem izvēloties apmetnes vietu, viens no pamatnosacījumiem bija ūdens klātbūtne. Rīga šajā ziņā nav izņēmums. Kīleveina grāvis ir Daugavas kreisās attekas posms un vēsturiski tiek uzskatīts par Kobronskansts aizsardzības elementu. Vizuāli arī Kobronskasti veido piecstūra veidola bastioni.

Līdz ar to KĪLEVEINA PILSĒTAS ŪDENS DĀRZU attīstības koncepcijas stāsta pamatā ir pilsētas ūdenstelpas atjaunošana caur endoteliocītu šūnu un vietas vēstures – Kobronskansts bastionu savstarpējo simbiozi.