Nacionālā žūrija

LATVIJAS AINAVU ARHITEKTŪRAS BALVA

Jonas Bihels (Jonas Büchel)

sociālais plānotājs

Stāsts par prieku ir mūsu dzīves stāsts.

Šeit viens no daudzajiem stāstiem: Jonas Büchel, dzimis vasaras karstumā 60-to gadu vidū, mācoties dzīves un prieka dizaina modeļus vecāku plānošanas birojā un Ruhr rajona rūpnieciskajā mazpilsētā Rietumvācijā: rūpniecība, raktuves, „nebeidzamā pilsēta ”, futbols ar spēcīgu emocionālu saikni starp cilvēkiem un viņu rūpniecisko vidi.

Periodiski  iespaidi pavadot laiku Somijā, granīta smarža un ledus aukstu ezeru pieskāriens ir atstājuši dziļu ietekmi uz mazo zēnu.

LASĪT VAIRĀK →

Aivars Blūms

AINAVU ARHITEKTS

Daiļdārznieks, dārza telpas ierīkotājs, tagad strādā pie dārza telpas harmoniskas veidošanas uzņēmumā Austrumu dārzi. Kā konsultants piedalījies Rūjienas pilsētas ārtelpas un ainavas veidošanas procesos. Sadarbojies ar Borisa un Ināras Teterevu Fondu LU Botāniskā dārza atjaunošanas darbos. LAAB valdes loceklis (2004-2010). Ierīkoti parki, skvēri, sabiedriskās ārtelpas objekti, muižu parki un privātie dārzi un parki.

Dārzs ir dabas un kultūras, materiālā un garīgā krustpunkts, tas ir daba, kā māksla. Mūsu iekšējai pasaulei un pasaulei, kā dārzam ir daudz līdzības.

Katrina Kukaine

NKMP vadītāja vietniece

Mg.geogr., telpiskās attīstības plānotāja, savu diplomdarbu veltījusi kultūrvēsturiskas vides revitalizācijas jautājumiem. Strādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (iepriekš – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā) kopš 2006.gada, no 2014.gada – Pārvaldes vadītāja vietniece. Iepriekšējā izglītība komunikācijas zinātnēs un sabiedriskās attiecībās. Izveidojusi un vadījusi Francijas Kultūras centra mediatēku (1999-2006). Baltijas jūras reģiona valstu kultūras mantojuma uzraudzības grupas locekle (2007-2014), piedalījusies nominācijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam „ Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā” sagatavošanā.

LASĪT VAIRĀK →

Loreta Erele

Ainavu arhitekte

Ainavu arhitekte, projektu vadītāja. Projektējusi publiskas, privātas un kultūrvēsturiskas ārtelpas. Piedalījusies dažādos starptautiska un vietēja mēroga ideju konkursos un projektu izstrādēs. Veikusi pētījumus par pilsētas kultūrvēsturiskās ainavas attīstību kā arī veikusi pētniecisko darbu par dzīvojamās vides ilgtspējīgu attīstību. Veikusi ainavu vizuālos novērtējumus.
Strādājusi kā neatkarīga ainavu arhitekte un darba grupās pie projektu izstrādes un realizāciju uzraudzības, sadarbībā ar arhitektu birojiem, arhitektiem un citiem nozares speciālistiem.
No 2007.-2010. gadam `Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības` valdes locekle.
Pašlaik Sia Evergreen projektu vadītāja.

LASĪT VAIRĀK →

Pauls Grants

Ainavu arhitekts

Teritorijas plānotājs un ainavu arhitekts Pauls Grants vada savu teritorijas plānošanas uzņēmumu “Plānošanas eksperti”, kā arī strādā Baldones novada pašvaldībā, pildot teritorijas plānotāja amata pienākumus – viņa kompetencē ietilpst konsultēt novada iedzīvotājus un izstrādāt ar plānošanu saistītus dokumentus. Pauls ir Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes loceklis, un tās ietvaros viņš organizē dažādus tematiskus pasākumus, plenērus un diskusijas. P. Granta hobijs ir atjaunojot vecus un izgudrojot jaunus interjera un eksterjera priekšmetus savās lauku mājās Cesvaines pusē. Vasara Paulam nav iedomāja bez velosipēda un ziema bez distanču slēpošanas, savukārt pavasaris un rudens tiek veltīts kādām ceļojumam pa Eiropu, lai smeltos idejas un radošumu.

Juris Poga

Arhitekts

Arhitekts, SIA “Arhitekta J. Pogas birojs” dibinātājs un valdes loceklis. Strādājis pie sabiedriskiem objektiem Liepājas Koncertzāle, Vidzemes Koncertzāle “Cēsis”, Ventspils Pilsētas centrālā bibliotēka, Cēsu Pilsētas bibliotēka, Ventspils teātra nams “Jūras vārti”, Lielā laukuma rekonstrukcija Ventspilī uc. Patreiz strādā pie Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūves realizācijas, kā arī pie Ventspils Inovācijas centra būvprojekta izstrādes.

Sabiedriskajā darbā ir Latvijas Arhitektu savienības Prezidents, kā arī Baltijas Arhitektu savienību asociācijas (BAUA) prezidenta vietnieks, pārstāvot Latviju Starptautiskajā arhitektu savienībā (Union International des Architectes UIA)

Arhitektūra (gan jaunveidojamā, gan pārbūvē) ir patiesa, ja tā ir laikmetīga. Arhitektūras patiesums manuprāt, šodien meklējams plānojuma un struktūras atklātumā gan plānojumā, kā arī dabīgo materiālu izmantošanā.

Kristians Brekte

Mākslinieks

Brekte ir viens no izteiksmīgākajiem latviešu jaunās paaudzes māksliniekiem, kurš savu publicitāti izpelnījies, darbojoties dažādās jomās. Viņš izvēlas runāt par tādām mūžīgām tēmām kā dzīvība un nāve, reliģija un seksualitāte. Viņa māksliniecisko noietu klāsts ir šķietami bezgalīgs – sākot ar monumentālām ironiski figurālām kompozīcijām, kas uzlādētas ar enerģiju un brīvu glezniecības stilu, uzsvērtiem brutāliem otu triepieniem un vietējo krāsu līdz precīzi izstrādātām, gatavām skulptūrām, kas rada pilnīgi jaunus lietoto materiālu kontekstus.

Kristians Brekte kļuva pazīstams uz Latvijas laikmetīgās mākslas skatuves vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad viņu sauca par huligānu. “(…) Drosmīgi un it kā ar skalpeli Brekte vienmēr nedaudz“ sagriež ”izstādes apmeklētāju,”  rakstīja interneta portāla Arterritory.com redaktore Anna Iltnere. Kristians ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras vadītājs, asociētais profesors.