Rundāles pils dārzs

LATVIJAS AINAVU ARHITEKTŪRAS BALVA

Rundāles pils dārzs

APRAKSTS

Baroka laika pils nav iedomājama bez “franču dārza”, telpiski plānota zaļo stādījumu ietvara, kam jārāda mākslas uzvara pār dabu.
1972. gadā, kad tika dibināts muzejs un sākās tā restaurācija, pils bija ieaugusi kokos un no staļļu puses varēja redzēt tikai vārtus. Kādreiz cirptā dzīvžogu josla, kas stiepās no staļļu ratnīcām līdz pilij, bija pāraugusi un veidoja augstu koku masīvu, tādēļ tika zaudēta baroka laika tipiskā iezīme, kas uzsvēra arhitektūras nozīmi.
1974. gadā tika veikta esošās situācijas uzmērīšana un izpēte, kas noteica koku vecumu un stāvokli. Tas atviegloja Rundāles regulārā parka atjaunošanu, jo, kā parādīja koku stādījumu uzmērīšana, dabā esošais plānojums pilnā mērā atbilda Rastrelli projekta iecerei.
1975. gadā tika noslēgts līgums ar Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) institūtu “Giproteatr”. Arhitektes Ksenija Agapova un Jevgēņija Arapova līdz 1976. gadam izstrādāja parka atjaunošanas projektu galveno daļu, kam 1977. gadā vēl pievienojās Zaļā teātra, parteru un tiltiņu projekti.
1975. gadā tika nocirsti 19. gadsimtā stādītie koki kariešu pagalmā, lai varētu atgriezties pie 18. gadsimta situācijas, kad skatam pavērās visa pils, tiklīdz aiz muguras bija palikusi staļļu caurbrauktuve. Koku izciršana turpinājās arī parka regulārajā daļā. Izciršanas darbi pabeigti 1978. gada ziemā un nākamajā vasarā tika uzsākti celmu izraušanas un attīrīšanas darbi
Celiņu tīkla izveide tika sākta 1981. gadā. Celiņi veidoti no smilšu, dolomīta un granīta šķembām un grants, kas nodrošināja virsmas nestspēju.
Pirmā liepiņa centrālajā alejā tika iestādīta 1984. gada 21. aprīlī, atzīmējot 20 gadu jubileju kopš Bauskas muzeja filiāles izveidošanas Rundāles pilī. Liepiņas stādītas ievērojot Rastrelli projektu, un tās veido formētu liepu alejas.
Dzīvžogu stādīšana regulārajā parkā uzsākta 1985. gadā. Dzīvžogi, kas norobežo bosketus, ir veidoti no skābaržiem (Carpinus betulus), lai gan hercoga laikā tie bija veidoti no liepām. Šāda izvēle tika izdarīta Latvijas dendrologu ieteikuma, kas ierosināja, ka skābarži ir piemērotāki lapotnes blīvuma dēļ – to lapas ir mazākas – un tāpēc, ka nokaltušās lapas rudenī nenobirst, bet paliek pie koka, līdz plaukst jaunās, tādējādi lapotnes forma saglabājas pat ziemā.
Stādu atlase ornamentālajiem parteriem un bosketiem, iespējams, ir viens no apstrīdamākajiem jautājumiem parka atjaunošanā. Ne Rastrelli dizains, ne arhīva pieraksti nesniedz pietiekamu informāciju, kā tas varētu būt plānots. Šajā gadījumā risinājums tika meklēts, pētot analogos dārzus Eiropā, 18. gadsimtā populāro augu sarakstus, un galvenokārt – ņemot vērā baroka dārzu filozofiju.
2004. gadā tika sākta ornamentālā partera pirmās daļas rekonstrukcija. Ornamentālais parters ir sadalīts četrās daļās. Nākamo triju ornamentālo laukumu izveide turpinājās visu 2005. gadu. Ornamentu veidoja 60 tūkstoši bukšu krūmiņu, zālāju laukumiņi, kuru zaļumu izcēla sarkanais ķieģeļu šķembu ieklājums ar šaurām balta marmora drumslu līnijām. Katra laukuma ārējo malu apjoza puķu veidota apmale, kas katru gadu tiek kārtota no atšķirīgiem ziediem. Tomēr pagāja četri gadi, iekams bukšu krūmiņi izauga tiktāl, lai pakļautos apcirpšanai un veidotu precīzu ģeometrisku formu.
Ornamentālā partera centrā ir strūklaka ar sānu baseiniem. Tā bija Rastrelli projektā, bet nebija izbūvēta 18. gs. Centrālās strūklakas būvi pabeidza 2008. gadā ERAF projekta ietvaros. Ierobežotā finansējuma dēļ tomēr neizdevās ierīkot strūklakas sānu baseinos.
Abpus ornamentālajam parterim pēc atjaunošanas projekta plānoja veidot ceriņu bosketus, tomēr darbu gaitā tur tika izveidots rožu dārzs, kas ir kļuvis par vienu no Rundāles pils dārza lepnumiem. Lielākā daļa vēsturisko rožu zied tikai vienu reizi sezonā, tāpēc rožu dārzā tika iekļautas arī modernās rozes, kas priecē ar ziediem visu sezonu, līdz vēlam rudenim.
2005. gads iezīmējās ar vērienīga un ilglaicīga “rožu projekta” sākumu pils dārzā. Jau iepriekšējos pilij tuvākajos zemajos bosketu laukumos bija iestādītas atsevišķas rozes, bet firmas “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) vairāku gadu sponsorējums deva iespēju piecu gadu laikā radīt Ziemeļaustrumeiropas lielāko rožu kolekciju, kurā 2010. gadā, kad beidzās LMT finansējums, bija 2340 rožu šķirņu. Piecu gadu laikā izdevās savākt no visas Eiropas, iestādīt un izsargāt no sala un slimībām rūpīgi pārdomātu kolekciju, kas savā ziņā veido “rožu muzeju”. Katru gadu kolekcija tiek nemitīgi papildināta, gan aizvietojot rozes, kas neiztur ziemu, gan iegūstot jaunas šķirnes. Dārzā redzamas rozes no 12. gadsimta līdz pašiem pēdējiem pasaules selekcionāru sasniegumiem.
Ceriņu dārzs ir veidots divos bosketos, kas atdalīti ar pergolām Augu atlase notiek pēc galvenā principa – izvēlēties 18. gadsimtā pazīstamus augus un papildināt tos ar moderniem augiem, kam piemīt atkārtota ziedēšanas spēja un ziedēšana pārmaiņus visas sezonas garumā. Kolekcijas mērķis ir parādīt sugu izcelsmi, kā arī Latvijas selekcionāru sasniegumus.
Galvenais princips ir izmantot augus, kas bija populāri 18. gadsimtā, vai to modernās formas, no jauna ieviest vecās dārza mākslas metodes un papildināt dārzu ar dažiem mūsdienīgiem augiem, tādējādi nodrošinot muzeja apmeklētājiem neaizmirstamu pieredzi. Lai neradītu nepareizu iespaidu, muzejs ir sācis anotēt visus dārzā esošos augus, norādot nosaukumu, izcelsmes laiku, kā arī selekcionāra vārdu. Šādā veidā muzejs pilda vienu no savām galvenajām funkcijām, lai izglītotu apmeklētājus un veicinātu interesi par tematiem, kas nav plaši zināmi sabiedrībā.
Rundāles pils dārzs nemitīgi ir atjaunošanas procesā. Svarīgi, ka muzejs ir sasniedzis vienu no baroka dārza galvenajiem uzdevumiem – izklaidēt tā apmeklētājus, ļauties dabas skaistumam un glābties no ikdienas stresa

APRAKSTS ANGĻU VALODĀ

One cannot imagine a Baroque palace without a Baroque formal garden, an architectonic setting of greenery that has to create a sense of the victory of art over nature.
By 1972, when the Museum was established and restoration was started, the park was overgrown. The palace was surrounded by large trees; therefore, the concept of locating a palace in a spacious area, thus emphasizing the significance of architecture, so typical of Baroque, was lost.
In order to start the restoration, a substantial research work was carried out. It was necessary to determine the age and condition of trees. The tree planting survey, carried out in 1974, revealed a surprising fact that in the 19th century all the trees were planted following the original design by Russian court architect Francesco Rastrelli.
In 1975, the Institute “Giproteatr” in St. Petersburg (formerly – Leningrad) started preparation of the park renovation plan. The survey and general plan were finished in 1976, but renovation plans for the parterre, the Green Theatre and bridge – in 1977.
The tree felling was started in 1975. The first trees to be cut down were those growing close to the palace – in the alley leading to the gate of the palace. The same year the felling of the trees was continued in the formal garden. The work was finished by the winter of 1978, and in summer the extraction and blasting of tree-stumps were started.
The creation of footpaths in the alleys was started only in 1981. They are made up of layers of sand, broken dolomite and initially also granite flinders, and gravel which ensures the surface hardness.
The first lime-tree in the alley was planted in 1984. They were used according to Rastrelli’s design to create alleys of clipped lime-trees.
The planting of hedges in the formal garden was started in 1985. The hedges encircling the bosquet areas are formed of Common hornbeams (Carpinus betulus), even though in the Duke’s time they were formed of lime-trees. The choice was made following the advice of the Latvian dendrologists which suggested that hornbeams are more suitable because of the foliage density – their leaves are smaller – , and because the dead leaves remain attached to the tree until the new ones are produced, thus the foliage shape is retained even in winter.
The selection of plants for the parterre and bosquet areas is probably one of the most disputable issues in the park renovation. Neither Rastrelli’s design, nor the archive records provide sufficient information. In this case the solution was sought by investigating analogical gardens in Europe, lists of plants popular in the 18th century, and above all – considering the philosophy of the Baroque gardens.
Reconstruction works of ornamental parterre commenced in 2004. The parterre is divided in four parts. The palmette ornament in each part is formed of clipped box hedges, the rest of the elements are made of broken brick and white marble flinders as well as by lawns. The outer perimeter of each palmette is formed by flower border that is composed differently every year.
The centre of the ornamental parterre is a fountain. It was not running in the 18th century and was reconstructed only in 2008.
Side areas of the parterre were intended as bosquets of lilacs; however, instead, they were turned into rose beds. Most of the old roses bloom only once, and this is a reason why part of the rose garden is dedicated to modern roses. 16 bosquets close to the parterre are planted with English roses which have the character and fragrance of old garden roses. 12 bosquet areas are intended for roses bred in Latvia. Since 2005, 12000 roses, 2340 varieties in total have been planted in the rose garden. Just in five year’s museum specialists managed to form a vast collection of roses from all over Europe; it was expertly planted and well protected against cold and diseases, and now in a way it has become a museum of its own. There are displayed roses starting from 12th century until nowadays, representing latest wold renown accomplishments in rose breeding.
The garden of lilacs is created in two bosquet areas separated by pergolas The selection of plants is made following the main principle – to choose plants known in the 18th century and supplement them with modern plants which have a repeat-flowering ability and bloom alternately all season long. The aim of the collection is to show examples of species as well as accomplishments of Latvian breeders.
The main principle is to use plants which were popular in the 18th century or their modern forms, reintroduce old garden art methods and supplement the garden with some modern plants, thus ensuring a memorable experience for the museum visitors. In order to avoid creating a wrong impression, the Museum has started labelling all the plants in the garden providing the name, date of origin as well as the name of a breeder. In this way the Museum fulfils one of its main functions to educate its visitors and promote interest in subjects which are not widely known among the public.
The Rundāle Palace Garden is in constant process of improvement. It is important that the Museum has achieved one of the main tasks of the Baroque garden – to entertain its visitors, let enjoy the beauty of nature and escape from the pressures of daily life.

AUTORI / BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀTĀJI

Imants un Lauma Lancmaņi

NOZĪMĪGĀKIE APAKŠUZŅĒMĒJI / PARTNERI

Rundāles pils muzejs

PASŪTĪTĀJS

Rundāles pils muzejs

ADRESE

Rundāles pils, Pilsrundāle, Rundāles novads

PROJEKTĒŠANAS LAIKS

1972

BŪVNIECĪBAS LAIKS

1972-turpinās

BŪVNIEKS

Rundāles pils muzejs

NOZĪMĪGĀKIE BŪVNIECĪBAS APAKŠUZŅĒMĒJI/PARTNERI

Rundāles pils muzejs

ŽŪRIJAS VĒRTĒJUMS

FOTO AUTORS

Rundāles pils muzejs