Latvijas Ainavu arhitektūras balva

Latvijas Ainavu arhitektūras balvas (LABAA) mērķis – veicināt izpratni par ārtelpu kā nacionālās kultūrtelpas neatņemamo un neaizstājamo sastāvdaļu, kā sociāli, ekoloģiski, psiholoģiski un ekonomiski nozīmīgu pilsētvides un pilsētnieku dzīves koprades produktu. Veicinot izpratni, stiprināt atbildīgo attieksmi pret ārtelpas veidošanu, izmantošanu, pārvaldību un uzturēšanu starp nozares profesionāļiem, Latvijas apdzīvoto vietu pārvaldības institūciju pārstāvjiem, privātiem pilsētvides projektu attīstītājiem un arī plašā sabiedrībā.

LAABA mērķim pakārtoti vairāki uzdevumi:

  • Veicināt publiskās ārtelpas kvalitātes paaugstināšanu, izceļot labas prakses piemērus Latvijā;
  • Radīt platformu starpdisciplinārai diskusijai par publisko ārtelpu un saistīto nozaru speciālistu sadarbībai, uzsverot saistīto nozaru (ainavu arhitektūras, plānošanas, arhitektūras, vides dizaina un citu) kopējo izpratni par ārtelpas politiku, plānošanu, projektēšanu un komunikāciju;
  • Veicināt pašvaldību un politisko interesi un aktīvu iesaisti kvalitatīvas ārtelpas veidošanā;
  • Vairot nozares speciālistu simbolisko kapitālu un LAAA atpazīstamību Latvijas un Baltijas kultūrtelpā;

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās ĀRTELPĀ, PERSONĪBAS UN PROCESI ir iesniegts 81 pieteikums. Nacionālā žūrija apskata objektus, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes– IDEJA, MEISTARĪBA, REZULTĀTS, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Ideja nozīmē vietas vai procesa izaicinājumu, priekšzīmīgu, pārdomātu un saskaņotu stratēģisku risinājumu, vietas stāstu veidošanu. Meistarība ir izcilas prasmes rūpīgi radīt oriģinālus, pret vidi jūtīgus, savstarpēji vienotus, lietderīgus un harmoniskus risinājumus un komunikācijas spējas ar vietas pārveidošanas procesa dalībniekiem. Rezultāts ir vides pārveidošanas labas prakses piemērs ar tādām paliekošām vērtībām kā ilgtspējība un sabiedriskais nozīmīgums.

Nacionālajā žūrijā, kura vērtēs pieteikumus, izvirzot nominantus un pēc tam Balvas laureātus, strādā starpdisciplinārā komanda, kurā ir ainavu arhitekti Loreta Erele un Aivars Blūms ar ekspertīzi dažādās ainavu arhitektūras jomās, pilsētplānotājs Pauls Grants, speciāliste kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumos Katrīna Kukaine, mākslinieks Kristiāns Brekte un kopienu plānotājs Jonas Bīhels (Jonas Büchel).

Starptautiskā žūrija no Austrālijas, Zviedrijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas vērtēs balvas laureātus un piešķirs Dižbalvu.

Ainavu arhitektūra ir Latvijā jaunā nozare, kuru izglītības standarti un nevalstiskā organizācija tika izveidoti pirms 25 gadiem. Var apgalvot, ka šodien ainavu arhitektūras nozare sasniegusi nospraustus mērķus: augusi interese par pilsētu un ciematu publisko ārtelpu, strauji palielinājies kvalitatīvu ārtelpas projektu realizāciju skaits. Neskatoties uz nozares attīstību, Latvijas pilsētu ārtelpa ir tikai ceļā uz iekļaujošu, cilvēkiem draudzīgu un līdzsvarotu pilsētvidi. Latvijas ainavu arhitektu asociācija pārliecināta, ka tāda daudzveidīgi izmantojama instrumenta kā Ainavu arhitektūras balva izveide sekmētu mūsdienu pilsētu izaicinājumu pārvarēšanu.

Svinīgā Latvijas Ainavu arhitektūras balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies brīvdabā – 2019. gada 13. septembrī plkst. 16:00 – 21:00 Klīversalā, Trijādības ielā 1.

Reģistrēties.